Asinsspiediens nav tikai skaitlis uz papīra — tas atspoguļo to, kā dzīvojam. Šeit ir konkrēta, pārbaudīta informācija par to, kā ikdienas izvēles ietekmē sirds darbību.
Uzzināt vairāk
Daudzi cilvēki zina, ka sāls ir jāsaīsina. Bet asinsspiediens reaģē arī uz miega kvalitāti, stresa daudzumu, fizisko aktivitāti un pat to, vai pietiekamu laiku pavadāt svaigā gaisā. Tas ir vairāk par uzturu — tas ir par dzīvesveidā kopumā.
Pēc 40 gadiem organisms vairs tik viegli nekompensē kaitīgos ieradumus. Tas nozīmē, ka negatīvā ietekme uzkrājas ātrāk — bet tas arī nozīmē, ka pozitīvās izmaiņas dod labāk pamanāmu efektu.
Mēs nerunājam par pilnīgu dzīves pārkārtošanu. Runa ir par tiem 5–6 vienkāršiem paradumiem, kas kopā dod ievērojamu atšķirību pašsajūtā un mērījumu rādītājos.
Ap asinsspiedienu un sirds veselību pastāv daudz neprecīzu priekšstatu. Šeit ir dažas bieži dzirdētas lietas — un kas ir patiesībā
Mīts
"Ja neko nejūtu, spiediens ir normāls"
Paaugstināts asinsspiediens bieži ilgstoši nerada nekādus simptomus. To tāpēc sauc par "kluso" problēmu — regulāra mērīšana ir vienīgais veids, kā to konstatēt.
Mīts
"Sportu ar augstu spiedienu nedrīkst"
Mērenas aerobas slodzes — pastaiga, peldēšana, riteņbraukšana — ir ieteicamas un palīdz uzlabot situāciju. Jāizvairās no ļoti intensīvas slodzes bez sagatavošanās.
Mīts
"Tikai vecāki cilvēki tam jāpievērš uzmanība"
Asinsspiediena profilakse ir ieteicama jau no 30–35 gadu vecuma. Paradumi, kas veidojas 40. gados, nosaka pašsajūtu nākamos 20–30 gadus.
Mīts
"Diēta nozīmē ēst gardu ēdienu"
Sirds veselīgs uzturs nav par ierobežojumiem — tas par labāku izvēļu iekļaušanu. Bietes, rieksti, zivis un augļi nav "diētas ēdiens" — tie ir garšīgi ikdienā.
Vairāk kālija un magnija saturošu produktu — kartupeļi, banāni, zaļie lapu dārzeņi, rieksti. Mazāk sāls un pārstrādātu produktu. Nav vajadzīgs ēst perfekti — svarīga ir tendence.
Peldēšana, riteņbraukšana, pastaiga — fiziskās aktivitātes, kas sagādā prieku un neizsmeļ. Sirds mīl ritmisku, regulāru kustību. Pat 30 minūtes dienā maina situāciju.
Nepietiekams miegs paaugstina rīta spiedienu un palielina dienas kortizolu. Iestatiet regulāru gulētiešanas laiku un izvairieties no ekrāniem stundu pirms miega — tas ir viens no spēcīgākajiem rīkiem.
Regulāra asinsspiediena mērīšana mājās palīdz saprast, kas ietekmē jūsu konkrētos rādītājus. Pierakstiet nedēļu — un aina kļūst skaidra. Viena mērījuma dēļ nevajag uztraukties, svarīga ir vidējā vērtība.
Hronisks stress ir nemanāms, bet pastāvīgs faktors, kas uztur organismu "brīdinājuma stāvoklī". Šajā stāvoklī asinsvadi ir saspringti, sirdsdarbība — paātrināta. Ar laiku tas ietekmē asinsspiediena fona līmeni.
Stresa mazināšana nenozīmē, ka jāatsakās no darba vai jāiet uz meditācijas centriem. Bieži vien pietiek ar mazāk acīmredzamām izmaiņām — ierobežot ziņu lasīšanu pirms gulētiešanas, ieiet parkā pusdienas pauzē vai vienkārši atļaut sev brīdi bez nekādiem pienākumiem.
Sociālie kontakti arī ietekmē — cilvēki ar ciešākiem draudzīgiem sakariem vidēji uzrāda labākus sirds veselības rādītājus. Laiks ar ģimeni vai draugiem nav laika tērēšana — tā ir ieguldīšana veselībā.
Jautājums nav par to, vai ēst pareizi vai nepareizi. Jautājums ir par to, cik bieži ķermenis saņem to, kas tam nepieciešams. Ikdienas maltīte ar dārzeņiem un graudiem nerada brīnumus viena pati — bet pēc mēneša, diviem, trim tās kopums manāmi ietekmē pašsajūtu.
Ieteicams izvairīties no pārtikas, kur sāls ir starp pirmajiem pieciem sastāvdaļu sarakstā — tas nozīmē gan šķiņķi, gan dažas maizes šķirnes, gan gatavās mērces. Mājās gatavota ēdienreize — pat vienkārša — parasti satur ievērojami mazāk sāls nekā gatavais produkts no veikala.
Un šeit ir mazs, bet noderīgs triks: ja jūtaties izsalkuši starp maltītēm, daži rieksti vai ābols ir labāks izvēle nekā sālītās uzkodas. Tas ne tikai uzlabo pašsajūtu — laika gaitā tas maina arī to, ko organisms vispār "pieprasa".
Ārsts teica, ka spiediens ir robežlīmenī. Nekas nespied, bet rekomendēja mainīt paradumus. Sāku ar miegu — agrāk biju "nakts cilvēks". Pēc sešām nedēļām mērīšana uzrādīja stabilu uzlabojumu.
— Ģirts A., Rīga
Atteicos no vakara sāļajām uzkodām un sāku dzert vairāk ūdens. Šķita nenozīmīgi, bet galvassāpes, kas kaitināja nedēļām, pakāpeniski izzuda. Tagad zinu, ka tas bija saistīts.
— Zinta O., Jūrmala
Sāku pierakstīt spiedienu katru rītu. Pēc mēneša ieraudzīju skaidru saistību — dienās pēc sliktāka miega rādītāji augstāki. Tad sāku risināt miegu, ne spiedienu tieši.
— Mārtiņš V., Ogre
Man bija pārliecība, ka nevar neēst sāli — ēdiens kļūtu bezgaršīgs. Izrādījās, ka garšas kārpiņas pielāgojas. Pēc trim nedēļām normāls sāls daudzums šķita par daudz.
— Ilze R., Sigulda
E-pasts:
hello (at) kemesix.icu
Adrese:
Stabu iela 52-9, Rīga, LV-1009, Latvija
Tālrunis:
+371 2937 6054
Regulāra mērīšana divreiz dienā — rītos un vakaros — ir labs ieradums, ja spiediens ir paaugstināts vai robežlīmenī. Veseliem cilvēkiem pietiek ar pārbaudēm reizi mēnesī vai pie ārsta apmeklējumiem. Svarīgi: mēra pēc atpūtas, ne uzreiz pēc aktivitātēm.
Šīs divas minerālvielas palīdz relaksēt asinsvadu sieniņas, kas var mazināt to sasprindzinājumu. Kālijs atrodams banānos, kartupeļos un žāvētās aprikozēs; magnijs — riekstu, sēklu un zaļo lapu dārzeņos. Tie neaizstāj ārsta ieteikumus, bet ir vērtīga uztura daļa.
Daudziem cilvēkiem — jā. Pat 5–10% svara samazinājums var ievērojami mazināt slodzi uz sirdi un uzlabot asinsspiediena rādītājus. Tas nav garantēts visiem, bet ir viens no skaidrākajiem dzīvesveida faktoriem, kurus var ietekmēt.
Nelielā daudzumā — jā. Tumšā šokolāde ar augstu kakao saturu (70%+) satur vielas, kas var pozitīvi ietekmēt asinsvadu tonusu. Bet "noderīga" nenozīmē "jo vairāk, jo labāk" — runa ir par dažiem gabaliņiem nedēļā, nevis par plāksnīti dienā.
Mērenā daudzumā — 1–2 tasītes dienā — lielākajai daļai cilvēku tas nav aizliegts. Kafija īslaicīgi paaugstina spiedienu, taču regulāriem kafijas dzērājiem organisms bieži adaptējas. Izvairieties no kafijas pirms mērīšanas un novērojiet savu individuālo reakciju.